Kredоts
valsts bud?eta defic?tu. Emit?jot un p?rdodot valsts iek??j? aiz??muma
oblig?cijas, Finansu ministrija papildina valsts bud?etu. Valsts iek??j?
aiz??muma oblig?ciju emisija ir pirm? paz?me, ka valsts bud?et? ir
defic?ts.
L?zings. Tas ir gan noma ar izpirk?anas ties?b?m, gan p?rdo?ana uz
nomaksu, gan ?patn?js kred?ts. Tas ir viens no paz?stam?kajiem kred?ta
paveidiem Latvij?. Latvij? l?zinga oper?cijas veic, piem?ram, Parekss
banka, Multibanka, Kr?jbanka utt., bet Unibanka un Hansabanka ?im nol?kam
ir nodibin?ju?as banku meitas uz??mumus.
L?zings ir nomas attiec?bas starp mantas ?pa?nieku ( l?zinga dev?ju
jeb nomas dev?ju) un personu, kura v?las to izmantot sav? biznes? ( l?zinga
sa??m?ju jeb nomnieku). Un ??s attiec?bas veidojas uz min?t? l?zinga l?guma
abu pu?u savstarp?j? izdev?guma (pe??as g??anas ) pamata. V?rdu sakot,
l?zinga dev?js nop?rk attiec?go l?zinga dar?juma objektu sav? ?pa?um? un
atdod to lieto?an? l?zinga ??m?jam. L?zinga ??m?js veic pak?peniskus
maks?jumus, nor??inoties par iesp?ju lietot sev nepiedero?u preci.
Pats galvenais ir saprast, ka l?zings nav noma ar izpirk?anas
ties?b?m, jo kad uz??mums nom? k?du ra?o?anas l?dzekli ar izpirk?anas
ties?b?m, uz??mums k??st par t? ?pa?nieku uzreiz, kad izdara pirmo iemaksu,
bet ja l?zinga dar?jum? uz??mums k??st par ?pa?nieku tikai tad, kad
ra?o?anas l?dzek?u v?rt?ba ir piln?gi samaks?ta.
L?zinga pakalpojumi pamat? iedal?s divos veidos – finansu l?zings un
operat?vais l?zings.
Parasti l?zinga s?kuma summa sv?rst?s ap 100 latiem. Nav retums, ka ??
summa ir krietni maz?ka – no Ls 5 l?dz Ls 10. L?zinga l?guma termi?? – no
viena m?ne?a l?dz vienam gadam.
No l?zinga ??m?ja neprasa nek?dus speci?lus dokumentus, izzi?as,
iz?emot pasi ar dz?vesvietas pierakstu. Da?as l?zinga firmas, sl?dzot
l?gumu par summu virs 500 latu, k? garantu prasa pasi ar Latvijas
pierakstu.
Mikrol?men? risks saist?s ar firmas l?zinga ??m?jas maks?tnesp?ju,
?aun?k? gad?jum? bankrotu. Ja l?zinga ??m?ju vainas d?? l?zinga maks?jumi
tiek p?rtraukti, l?zinga objekts atgrie?as pie t? ?pa?nieka, kas nesa?em
iepl?notos ien?kumus un ir spiests mekl?t jaunu l?zinga ??m?ju. Tas var b?t
apgr?tino?i, jo prece jau ir lietota.
Bet savuk?rt makrol?men?, nopietns l?zinga dev?ja naidnieks ir
infl?cija, t?pat val?tas kursa izmai?as, banku noguld?jumu procentu likmju
k?pums, izmai?as kred?ta nosac?jumos u.c.
Tr?s ceturtda?as organiz?ciju, kas sl?dz l?zinga l?gumus, ir
komercbankas vai t?m piedero?ie un pak?autie uz??mumi. Tikai ceturt? da?a
organiz?ciju, kas sniedz l?zinga pakalpojumus vai sl?dz l?zinga dar?jumus,
nav banku uz??mumi. Tas apstiprina to, ka Latvij? l?zings ir cie?i saist?ts
ar banku kred?tu.
Kopum? l?zings ir atz?ts par vienu no visstrauj?k augo?aj?m
industrij?m Latvij?. To sekm? valsts ekonomikas att?st?ba, l?zinga k?
finans?juma veida popularit?tes pieaugums, k? ar? l?zinga komp?niju
sadarb?bas partneru skaita palielin??an?s, kas ar vien vair?k pied?v?
l?zinga pakalpojumus.
Lai veicin?tu l?zinga pakalpojumu sniedz?ju sadarb?bu, sak?rtotu
l?zinga tirgu un noskaidrotu l?zinga kop?jos apjomus, ir j?pl?no piesaist?t
jaunus biedrus.
Visliel?ko Latvijas L?zinga asoci?cijas l?zinga portfe?a da?u p?c
akt?vu sadal?juma – 31% no kopapjoma jeb 55.15 milj.Ls veido automa??nu
l?zings. Tam seko ra?o?anas iek?rtu ieg?des l?zings ar 22% no l?zinga
portfe?a jeb 39.15 milj.Ls, bet nekustam? ?pa?uma l?zings aiz?em 18.3%
(29.12 milj.Ls) no kop?j? statistik? apkopot? l?zinga tirgus, nedaudz
atpaliekot komerctransporta l?zingam ar 17.7% (31.54 milj.Ls).
3.diagramma.
Diagramma r?da, ka visliel?k? da?a l?zinga pakalpojumi ir izmantoti
lielu objektu b?v??anai vai pirk?anai, piem?ram, ku?iem, lidma??n?m utt.
T?l?k cie?i seko l?zinga izmanto?ana biroja m?be?u ieg?dei.
N?ko?aj? diagramm? var apl?kot l?zinga portfe?a sadal?jumu p?c
termi?strukt?ras uz 2002.gada 1.janv?ri.
4.diagramma
Diagramma r?da, ka l?zinga ??m?ju piepras?t?kais laika termi?? ir 1
–3 gadi, k? ar? daudz no t? neatpaliek laika termi?? 3 – 5 gadi, atpaliekot
tikai par 0,4% no kopapjoma.
T? k? tiek uzskat?ts, ka Latvijas L?zinga dev?ju asoci?cijas biedri –
4 l?zinga komp?nijas: SIA Hanza L?zings, SIA Unil?zings, SIA Nordea Finance
Latvia un a/s Sampo L?zings – ir vado?ie l?zinga tirgus dal?bnieki, ta?u
j??em v?r?, ka pirms vair?k nek? gada l?zinga asoci?cija sadal?j?s, un
Latvijas L?zinga dev?ju asoci?cij? nav p?rst?v?tas bankas ( otra l?zinga
asoci?cija savu darb?bu beidza 2001.gada novembr?), turkl?t l?zingu pied?v?
ar? citi asoci?cij? neietilpsto?i uz??mumi. Liel?kais l?zinga portfelis
banku vid? ir Parekss bankai 62,5 milj.Ls ( uz 01.01.2002.) – v?l pag?ju??
gad? oktobra s?kum? bankas l?zinga portfelis bija 20% no statistik? fiks?t?
l?zinga tirgus. P?r?jo l?zinga pakalpojumus sniedzo?o banku devums
kred?tportfel? katrai atsevi??i sv?rst?s aptuveni no 1% l?dz 1,6% no
kopapjoma jeb aptuveni 3 l?dz 4.5 miljoni latu ( Latvijas Kr?jbanka,
Baltijas Tranz?tu banka, Pirm? banka).
5.diagramma
Diagramma r?da, ka l?zinga izsnieg?anas zi?? l?deris ir Hanza L?zings,
sast?dot 61% no kopapjoma, tuv?kais sekot?js ir tikai ar 29% no kopapjoma –
Unil?zings.
Part?r?t?ju kred?ts. ?is kred?ta formas nosaukums it k? nep?rprotami
raksturo kred?ta darb?bu. Pat?ri?a kred?ta objekti ir t?s preces, ko p?rk
un p?rdod pat?ri?a pre?u tirg?. Debitors ir atsevi??s pat?r?t?js,
m?jsaimniec?ba.
Pirmk?rt, ?? kred?ta objekti ir tie pat?ri?a priek?meti, kas nav
saist?ti ar cit?m kred?ta form?m. Otrk?rt, pat?r?t?ju kred?tu t?r? veid?
pastiprina kred?ta kartes. Par ??m kart?m var uz kred?ta ieg?d?ties visu
pat?ri?a pre?u kl?stu.
Pat?ri?a kred?ts gan pag?tn?, gan ?odien ir pamatos ?slaic?gs. Bie?i
t? termi?? sniedzas l?dz tuv?kai algas dienai. Uz ilg?ku laiku ?o kred?tu
var izsniegt ilgsto?as lieto?anas pat?ri?a pre?u ieg?dei, piem?ram, m?beles
utt.
Pat?ri?a kred?ts ir iedarb?gs piepras?juma papla?in??anas r?ks. Jo
kam?r ilgsto??s lieto?anas pat?ri?a priek?metiem ir akt?vs noiets,
p?rdev?js nedom? ??s preces p?rdot uz kred?ta. Tikko piepras?jums kr?tas,
preci s?k p?rdot uz kred?ta. ??ds solis var b?t ekonomiski pretrun?gs. Jo
ja kred?ts iesald? naudu prec?s, ko apmaks?s p?c ?s?ka vai ilg?ka laika,
tad tas pal?nina l?dzek?u apriti. Un procenti par pat?ri?a kred?tu ?os
zaud?jumus kompens? neliel? apm?r?. Bet p?rdodot uz kred?ta p?rdev?jam ir
izdev?g?k, nek? bezdarb?b? gaid?t pirc?ju un l?dzek?u apriti v?l vair?k
pal?nin?t.
Pat?ri?a kred?ta variant? prece ir d?rg?ka, bet maks?t var ilg?ku
laiku maz?m summ?m.
2. Kred?tu klasifik?cija
Pamatojoties uz kred?tu nov?rt?jumu, saska?? ar Latvijas Bankas padomes
15.07.1999. l?mumu Nr.58/3 par “Akt?vu un ?rpusbilances saist?bu
nov?rt??anas noteikumiem”, kred?ti klasific?jami:
- standarta kred?ti ir kred?ti, kuri neap?aub?mi tiks samaks?ti un tos
klasific? v?l div?s s?k?k?s grup?s, kas ir kred?ti aiz??m?jiem, kuriem
nav gaid?mas probl?mas ar par?da samaksu, jo prognoz?jam? naudas pl?sma
ir pietiekama, lai samaks?tu par?du, un kuri par?da samaksu veic saska??
ar l?gum? noteiktajiem termi?iem vai kav? par?da samaksu l?dz 5 dien?m,
k? ar? no nodro?in?juma atkar?gie kred?ti , ja to nodro?in?juma v?rt?ba
ir vien?da vai liel?ka par par?da summu, ja ?o nodro?in?jumu var
savlaic?gi p?rdot, jo past?v likv?ds tirgus, un kred?tiest?dei nav
juridisku ???r??u ?? nodro?in?juma atsavin??anai.
- uzraug?mie kred?ti ir kred?ti, kuriem nepiecie?ama pastiprin?ta
kred?tiest?des vad?bas kontrole, jo tiem piem?t potenci?la nedro??ba,
kas, ja situ?cija netiek main?ta, n?kotn? var ietekm?t par?da samaksu un
kred?tiest?dei rad?t zaud?jumus.
- zemstandarta kred?ti ir kred?ti, kuriem ir skaidri izteikta nedro??bas
pak?pe, kas liek ap?aub?t pilnu par?da samaksu, un kuri kred?tiest?dei
rad?s zaud?jumus, ja ?? nedro??ba netiks nov?rst.
- ?aub?gie kred?ti ir kred?ti, kuru d?? kred?tiest?dei ir liela zaud?jumu
iesp?ja, nov?rt??anas laik? nav iesp?jams prec?zi noteikt zaud?jumu
apjomu, bet ir pamatotas cer?bas da??ji atg?t kred?tu.
- zaud?tie kred?ti ir kred?ti, kuriem nov?rt??anas laik? nav re?las
v?rt?bas.
3. Aizdevumi juridisk?m un fizisk?m person?m
M?sdien?s past?v vair?kas kred?tu formas, kas ir at??ir?gas, ja
kred?ta pras?t?js ir fiziska persona vai ja persona ir juridiska.
Aizdevumi fizisk?m person?m.
Overdrafts – viens no kred?tl?nijas veidiem, ko klients var izmantot,
veicot izmaksas no sava nor??inu konta, kas p?rsniedz konta atlikumu.
Saska?? ar noteikumiem overdrafts ir atmaks?jams p?c piepras?juma, tom?r
praks? bankas pieprasa overdrafta atmaks??anu tikai atsevi??os gad?jumos.
Aizdevumi, kas paredz?ti kapit?lieguld?juma finans??anas un v?l?kas
ie??mumu summas sasaist??anai - ?stermi?a aizdevumi, kas paredz?ti, lai
nodro?in?tu klientu ar jaunas m?jas pirk?anai nepiecie?amajiem l?dzek?iem,
pirms tas ir sa??mis naudu no iepriek??j?s m?jas p?rdo?anas. ?is aizdevumu
veids ir saist?ts ar zin?mu risku, jo klientam ir j?maks? procenti par
diviem lieliem aizdevumiem, ko ne katrs var at?auties. Turkl?t past?v
risks, ka paredz?tie ien?kumi netiks sa?emti, t?dej?di atmaksas periods
pagarin?sies un l?dz ar to procentu maks?jumi, kas j?veic par aizdevuma
lieto?anu ?aj? laika period?, kop? veidos liel?ku summu nek? paredz?ts.
Aizdevumi ar nemain?gu procentu likmi – nelieli aizdevumi (no 1000
l?dz 10 000 latiem) uz laiku no 6 m?ne?iem l?dz 5 gadiem. ??di aizdevumi
parasti tiek izmantoti ma??nas vai citas ilgsto?i lietojamas pat?ri?a
preces ieg?des finans??anai. Aizdevuma atmaks??anas noteikumi parasti
paredz vien?dus ikm?ne?a maks?jumus, kas vienlaikus ietver gan procentus,
gan pamatsummas atmaksu.
Atjaunojam?s kred?tl?nijas – saska?? ar atjaunojam?s kred?tl?nijas
noteikumiem banka autom?tiski katru m?nesi p?rskaita no klienta nor??inu
konta (vai ar? klients katru m?nesi iemaks?) klienta atjaunojam?s
kred?tl?nijas kont? noteiktu summu. P?c tam ?im klientam ir ties?bas
m?ne?a laik? iz?emt no ?? konta zin?mu summu, kas vien?da ar ikm?ne?a
iemaksas vair?kk?rt?gu reizin?jumu, par k?du banka un klients iepriek?
vienoju?ies. Ja ?aj? kont? ir kred?ta atlikums, tad klients sa?em par to
procentus.
Hipot?kas aizdevumi - parasti tiek izsniegti t?da nekustam? ?pa?uma
ieg?dei, remontam, celtniec?bai, kas ir re?istr?ts zemesgr?mat? un atrodas
Latvij?, tas ar? ir galvenais hipotek?r?s kredit??anas priek?nosac?jums.
Banka aizdevumu izsniedz zemes ieg??anai, manto?anas ties?bu
nok?rto?anai, ?ku b?v??anai, melior?cijai un ilggad?giem st?d?jumiem,
agr?ko hipotek?ro par?du nok?rto?anai u.c. vajadz?b?m.
Kred?tkar?u aizdevumi – ?im aizdevumam past?v divi galvenie kred?tkar?u
veidi, no kuriem tikai viens nodro?ina kred?tkartes lietot?ju ar iesp?ju
izmantot kred?tu ilg?ku laika periodu:
- maks?jumu kred?tkartes, kas bankas pazi?ojum? ikreiz nor?d?t? summa ir
piln?b? j?nomaks?, t?dej?di iesp?jas izmantot bezprocentu aizdevumu ir
tikai laika period? no pirkuma izdar??anas dienas l?dz bankas pazi?ojuma
sa?em?anas dienai. Parasti par maks?jumu kred?tkartes lieto?anu ir
j?maks? ikgad?j? abonementa maksa.
- kred?tkartes sniedz saviem lietot?jiem iesp?ju izmantot atjaunojamo
bezprocentu kred?tl?niju l?dz noteiktam limitam noteikt? period?, par ko
banka ar klientu iepriek? vienoju?ies. Ikm?ne?a bankas pazi?ojum?
nor?d?to summu var apmaks?t piln?b? vai da??ji, atkar?b? no t?, k?ds ir
noteiktais minimums.
Aizdevumi juridisk?m person?m.
Overdrafts – br?vi izmantojams, noteikts kred?tlimits bez atmaksas
grafika, bet ar izmanto?anas termi?u l?dz 12 m?ne?iem. Vai ar? iepriek?
saska?ota kred?tl?nija jeb aiz??muma ties?bas, kuras klients var izmantot,
veicot maks?jumus vai veicot izmaksas no sava nor??inu konta.
Juridisko personu overdrafti ir atmaks?jami p?c piepras?juma. Tom?r
praks? bankas reti kad pieprasa atmaks?t overdraftu, ja vien attiec?gais
klients nav devis ?pa?u iemeslu ?aub?m par to, vai ?is overdrafts tiks
atmaks?ts.
Fiks?ta termi?a kred?tl?nija – kred?tl?nija ar termi?u no 3 l?dz 12
m?ne?iem. Kred?tl?nija izmaks?jama da??s no noteiktu minim?lo lielumu un
katra izmaks?jam? da?a var b?t ar 1, 3 vai 6 m?ne?u termi?u, nep?rsniedzot
kred?tl?nijas gala termi?u.
Termi?aizdevumi - tiek izsniegti uz noteiktu laika periodu, un tie
atmaks?jami vair?k?s vienl?dz?g?s da??s vai ar? visa j?nomaks? termi?a
beigu datum?. Iz??ir tr?s veida termi?aizdevumus:
- par ?stermi?a aizdevumiem uzskat?mi aizdevumi, kas atmaks?jami viena gada
laik? vai ?s?k? period?;
- vid?ja termi?a aizdevumi ir aizdevumi, kas j?atmaks? ne agr?k k? p?c
viena gada, bet ne v?l?k k? piecu gadu laik?;
- ilgtermi?a aizdevumi ir aizdevumi, kas j?atmaks? p?c vair?k nek? pieciem
gadiem.
Aizdevumi projektu finans??anai - t?di aizdevumi, kas tiek izsniegti
liel?ku kapit?lieguld?jumu projektu finans??anai. ??du aizdevumu
atmaks??anas vien?gais vai galvenais avots ir naudas pl?sma, k?du nodro?ina
attiec?gais projekts.
Sindik?taizdevumi – aizdevums, ko izsniedz vair?kas bankas kop? un ko
katrai no ??m bank?m atsevi??i neb?tu iesp?jams vai ko t?s nev?l?tos
izsniegt. Projektu vada viena vai vair?kas bankas, kas vienojas par
aizdevuma paketi un izveido banku sindik?tu, apvienojot vair?kas bankas.
?rvalstu aizdevumi - aizdevumi ?rvalstu vald?b?m un to valsts
uz??mumiem. Parasti ?ie aizdevumi ir lieli, t?p?c tos izsniedz uz vid?ju
vai ilgu termi?u.
Atviegloto aizdevumu kategorijai ir rakstur?gas zem?kas nek? tirg?
valdo??s procentu likmes un parasti tie ir ilgtermi?a. ??dus
aizdevumus liel?koties izsniedz tikai vald?bas sponsor?tas
instit?cijas, un ??di aizdevumi tiek paredz?ti t?m valsts
tautsaimniec?bas nozar?m, valsts rajoniem vai valst?m, kam
nepiecie?ama ekonomiska pal?dz?ba.
Secin?jumi un priek?likumi
No darba izriet sekojo?i secin?jumi:
. ka, kred?tam ir vair?ki nepiecie?am?bas veidi;
. kred?ts regul? kop?jo naudas apriti tautsaimniec?b? un ekonomiskajos
procesos;
. kred?ts ir svar?gs naudas ekonomijas faktors;
. no makroekonomisk? viedok?a, katrs kred?ta veids dod impulsu ekonomikas
att?st?bai;
. ka, faktorings ir ?slaic?gs kred?ts, kas pa?trina naudas sa?em?anu bez
liek?m gr?t?b?m;
. hipot?ku kred?ts ir pla?i izplat?ts ekonomiski att?st?t?s valst?s;
. ar? ?ogad hipotek?r?s kredit??anas veids b?s viens no visstrauj?k
augo?ajiem banku pakalpojumiem;
. Hansabanka, Parekss banka un Latvijas Hipot?ku un zemes banka – liel?k?s
bankas priv?tpersonu hipotek?raj? kredit??an?;
. tr?s ceturtda?as organiz?ciju, kas sl?dz l?zinga l?gumus, ir komercbankas
vai t?m piedero?ie un pak?autie uz??mumi;
. kred?ta formas ir at??ir?gas, ja persona ir juridiska vai fiziska;
. izsniedzot kred?tu, kred?ta dev?js uz?emas kred?ta risku, jo kred?ta
??m?js var nepild?t savas saist?bas attiec?b? pret kreditoru;
. liel?k?s kred?tu sa??m?jas tautsaimniec?bas nozaru aspekt? 2001.gad? bija
tirdzniec?ba;
. problem?tiski ir sa?emt aizdevumus mazajiem un vid?jiem uz??mumiem.
No secin?jumiem izriet ??di priek?likumi:
. j?izmanto l?zinga sniegt?s priek?roc?bas, jo tam ir labas perspekt?vas un
?is kred?ta veids sp?j aptvert jebkuras preces;
. lai v?l vair?k pa?trin?tu naudas sa?em?anu, p?rdev?jam ir j?izmanto
?slaic?gais kred?ts – faktorings;
. lai veicin?tu l?zinga pakalpojumu sniedz?ju sadarb?bu, sak?rtotu l?zinga
tirgu un noskaidrotu l?zinga kop?jos apjomus, ir j?pl?no piesaist?t
jaunus biedrus;
. izstr?d?jot kred?tpolitiku, j??em v?r? konkr?t?s bankas pieejamie finansu
resursi, person?ls, apr?kojums;
. viegl?k ir nodro?in?ties ar nepiecie?amo finansu inform?ciju par klientu
pirms kred?ta izsnieg?anas.
Izmantot?s literat?ras un avotu saraksts
1.”Kred?tu un ?rpusbilances saist?bu nov?rt??anas noteikumi”, Latvijas
Bankas padomes likums Nr.58/3, pie?emts 15.07.1999., Latvijas Banka.
2.Bankas 2002. – R.: Preses nams, 2002.
3.Bikse V. Makroekonomikas pamati. Teorijas. Probl?mas. Politika. – R.:LU,
1998.
4.Briede I. Banku finansu pakalpojumi. – R.: Tur?ba, 2000.
5.Ekonomika un banku loma ekonomik?. – R.: Preses nams, 1997.
6.Finanses un kred?ts: probl?mas, koncepcijas, vad?ba. – R.: LU Ekonomikas
un vad?bas fakult?te, Finansu instit?ts, 2000.
7.L?bermanis G. Tirgus ekonomikas pamati un Latvija ce?? uz Eiropas
Savien?bu. – R.:Kamene,2001.
8.Pab?rza A. L?zinga apjoms p?rn audzis divas reizes //Dienas bizness. –
2002. – 13.feb.
9.?enfelde M. Makroekonomika. – R.: Kamene, 2000.
10.Timma L. Asa konkurence hipotek?ro kred?tu izsnieg?an? //Biznesa laiks.
– 2002. – 27.marts
-----------------------
[pic]
[pic]
[pic]
[pic]
[pic]
Страницы: 1, 2
|