рефераты бесплатно

МЕНЮ


Darbinieku personibas ipasibu saikne ar darba efektivitвti organizвcijв

Darbinieku personibas ipasibu saikne ar darba efektivitвti organizвcijв

Saturs

Ievads 3

1. Person?bas ?pa??bu visp?r?gs raksturojums 5

1. 1.1. Temperamenta tipu b?t?ba un noz?me darb? 6

1. Sangv?niskais temperaments 6

2. Melanholiskais temperaments 7

3. Hol?riskais temperaments 9

4. Flegm?tiskais temperaments 11

1. Rakstura akcentu?cijas tipi 12

1. Hipert?mais tips 12

2. Sensit?vais tips 13

3. Trauksmainais tips 14

4. Demonstrat?vais tips 15

5. Dist?mais tips 15

6. Rigidais tips 16

7. Uzbudin?mais tips 17

8. Ciklot?mais tips 18

1. J?dziena “organiz?cija” visp?r?gs raksturojums 19

2. Darbinieku personisko ?patn?bu izp?te x pils?tas dom? 21

1. P?t?m?s grupas apraksts 21

2. P?t?jumu metodikas raksturs 22

3. Ieg?to aptaujas anketu rezult?tu anal?ze un interpret?cija 24

Secin?jumi 29

Anot?cija latvie?u valod? 31

Anot?cija ang?u valod? 32

Izmantot? literat?ra 33

Pielikums

IEVADS

Kursa darbam tika izv?l?ta t?ma “ Darbinieka person?bas ?pa??bu

saikne ar darba efektivit?ti organiz?cij?”, jo man, k? topo?ajai biroja

vad?t?jai, lik?s ?oti b?tiski p?t?t k?das darbinieka temperamenta un

rakstura akcentu?cijas tipa ?patn?bas sekm? un k?das kav? darba

efektivit?ti organiz?cij?.

Ikviens piedzimst ar savu temperamentu un sav?m rakstura

?pa??b?m. Dz?ves apst?k?i, taut?ba, apk?rt?j? vide, saimnieciskais

st?voklis un vec?ku ietekme veido cilv?ka person?bu, ta?u b?t?ba paliek

t? pati iepriek??j?.. Psiholo?ij? ??s paz?mes tiek d?v?tas par

individu?lpsiholo?iskaj?m ?patn?b?m, kur?m ir ?oti liela noz?me gan

saskarsm? ar cilv?kiem, gan ar? darba efektivit?tes paaugstin??an?

organiz?cij?. Lai gan j?dziens “individu?lpsiholo?isk?s ?patn?bas”

ietver ar? t?das ?patn?bas k? sp?jas, intelekts, pa?v?rt?jums un

pa?cie?a, tom?r man visb?tisk?kais ??iet indiv?da temperamenta un

rakstura akcentu?cijas tips, jo dz?ves laik? ir iesp?jams to pamain?t,

ta?u b?t?ba paliks t? pati iepriek??j?.

Cilv?ka temperaments un rakstura iez?mes ietekm? ne tikai darba

izpildi, bet ar? t? rezult?tu, t?d?j?di potenci?lajiem darba dev?jiem

?im faktoram b?tu j?piegrie? sevi??i liela v?r?ba, jo flegm?tisk? un

melanholisk? temperamenta p?rst?vjiem ir gr?ti piel?goties intens?vam

darba procesam, savuk?rt hol?ri?i un sangvini?i nesp?j ilgsto?i veikt

vienmu?u un monotonu darbu.

P?t?juma priek?mets:

Person?bas ?patn?bas.

Kursa darba m?r?is:

P?t?t un analiz?t darbinieka personisko ?pa??bu saikni ar darba

efektivit?ti organiz?cij?.

Izvirz?t? hipot?ze:

Ja darba dev?js ?ems v?r? darbinieka temperamenta un rakstura

?patn?bas, tad

- paaugstin?sies darba efektivit?te,

- paaugstin?sies darbinieku atdeve darb?.

Kursa darba uzdevumi:

1. Stud?t un analiz?t literat?ru par person?bas ?pa??bu saikni ar darba

efektivit?ti un apkopot ieg?to inform?ciju.

2. Veikt attiec?g?s probl?mas izp?ti praks?.

Kursa darb? tiks izmantotas ??das p?tniecisk?s metodes;

1. teor?tisk? – literat?ra,

2. emp?risk? – aptauja.

Galveno j?dzienu skaidrojums:

Individu?lpsiholo?isk?s ?patn?bas – cilv?ku savstarp?j?s psiholo?isk?s

at??ir?bas.

Temperaments – t?s cilv?ka individu?lpsiholo?isk?s ?pa??bas, kuras

nosaka vi?a darb?bas dinamiku un ir atkar?gas no centr?l?s nervu

sist?mas ?pa??b?m.

Rakstura akcentu?cija – par?d?ba, kad da?as cilv?ka rakstura ?pa??bas

ir ?oti att?st?tas un izce?as uz citu ?pa??bu fona.

Kursa darba strukt?ra.

Kursa darbam ir 3 da?as, kur?s tiek analiz?ta literat?ra par

p?t?mo probl?mu un anket??anas laik? ieg?tie aptaujas rezult?ti., k?

ar? secin?jumi un pielikums, kur? ievietots p?t?jumu laik? izmantot?s

anketas paraugs. Anot?cija latvie?u un ang?u valod?.

1. PERSON?BAS ?PA??BU VISP?R?GS RAKSTUROJUMS

Pie person?bas individu?lpsiholo?iskaj?m ?patn?b?m pieder

- temperaments

- raksturs

- sp?jas

- intelekts

- pa?v?rt?jums

- pa?cie?a

Sp?jas ir indiv?da psiholo?isk?s ?patn?bas, kuras nosaka zin??anu un

iema?u l?meni.

Svar?gi, lai cilv?ks atrastu izmantojumu sav?m sp?j?m, respekt?vi, ?sto

nodarbo?an?s veidu, jo t?du cilv?ku, kuriem nav nek?du sp?ju, praktiski

nav.

Intelekts – cilv?ka lo?isk?s dom??anas sp?ju un zin??anu kopums. ?pa?u

vietu ie?em rado?? dom??ana. Augsts intelekta l?menis ne vienm?r ir

saist?ts ar att?st?tu rado?o dom??anu un otr?di.

Pa?v?rt?jums – k? cilv?ks v?rt? savas sp?jas un ?pa??bas attiec?b? pret

k?du noteiktu normat?vu sist?mu. ?o sist?mu veido apk?rt?jo cilv?ku

spriedumi. Gandr?z jebkur? pa?v?rt?jums ir subjekt?vs, jo citu cilv?ku

v?rt?jums no malas ir vair?k vai maz?k at??ir?gs.

Pa?cie?a – cilv?ka attieksme pret sevi kopum?. Katram cilv?kam ir

v?l??an?s savu pa?cie?u uztur?t pietiekam? l?men?. Tas vi?u mudina

r?koties t?, lai savu pa?v?rt?jumu vi?? var?tu attaisnot., un lai

pastiprin?tu p?rliec?bu par sevi.

Kursa darb? tuv?k tika izv?l?ts apl?kot t?das individu?lpsiholo?isk?s

?patn?bas k? darbinieka person?bas temperamenta un rakstura

akcentu?cijas tipus.

1. TEMPERAMENTA TIPU B?T?BA UN NOZ?ME DARB?

1.1.1. SANGV?NISKAIS TEMPERAMENTS

Sangv?ni?is tulkojum? no lat??u valodas “sanguis’’ noz?m? asinis.

?im temperamenta tipam rakstur?ga ros?ba, sp?ja viegli piem?roties

jauniem apst?k?iem, ener?ijas p?rpiln?ba. Sangv?ni?i ir apvelt?ti ar

labu humora izj?tu, komunikabli, dz?vespriec?gi, darb?gi, gatavi visur

piedal?ties, uz?emties atbild?bu, organiz?t. Vi?iem ir stipra nervu

sist?ma, augstas darba sp?jas, viegli adapt?jas darb? un soci?laj?

vid?.

Sangv?ni?i sevi??i labi sp?j:

- saprasties ar cilv?kiem,

- izteikt savas domas un saj?smu,

- atrasties uzman?bas centr?.

Ta?u ?im temperamentam ir ar? savi tr?kumi. Sangv?ni?i ir

egocentriski un bie?i aizvaino citus cilv?kus, pa?i to nemaz

negrib?dami. Vi?i ?tri iekaist dusm?s, bie?i p?rtrauc citus un atbild

vi?u viet?, nesp?j iegaum?t cilv?ku v?rdus, k? ar? ir neorganiz?ti un

b?rni???gi. Vi?i dz?vo tagadn? un tiecas p?c acumirkl?ga gandar?juma,

bet reti kad p?rdom? piedz?voto. Nepaciet?ba un bezatbild?ba, atst?jot

ies?kto pusce??, ir ?im tipam rakstur?gas iez?mes, tom?r vi?i ir un

paliek optimisti.

K? darbinieki, sangv?ni?i ir apvelt?ti ar rado?u fant?ziju un m?l

ko?as kr?sas, ikvienu darbu uzs?k ar saj?smu, iedvesmo citus

l?dzdarboties. Darb? vi?iem piem?t ?rk?rt?gi liels kust?gums. Tik pat

?tri, cik interese rodas, tik pat ?tri t? jau ir zudusi, un vi?am atkal

ir jaunas idejas un priek?likumi.

“Sangv?ni?i ir labi piem?roti da??da veida organizatoriskam darbam,

darbam ar cilv?kiem, ta?u vi?iem ir ?oti gr?ti veikt t?du darbu, kas

prasa paciet?bu, ilgsto?u piep?li”.

[4., 27.]

Lasot da??du psihologu izteikumus par ?o temperamenta tipu, tiek

secin?ts, ka sangv?ni?iem ir ?oti b?tiski atrasties uzman?bas centr?.

Vi?i nevar mier?gi s?d?t mal? un klus?t, t?d?j?di labpr?t?k run? nek?

klaus?s.

Sangv?ni?iem ir iesak?ms kust?gs darbs, kur? vajadz?tu apvienot

m?renu gar?go un fizisko piep?li. Piem?ram, profesijas, kur?s

patst?v?gi n?kas saskarties ar cilv?kiem – tirzdniec?ba, komercija.

K? galvenie no vi?a tr?kumiem darb? tiek min?ti fakti, kas saist?ti

ar savu pien?kumu aizmir?anu, uztic?to uzdevumu neizdar??anu l?dz

galam, nedisciplin?t?bu, darba laika iznieko?anu ar run??anu, l?mumu

pie?em?anu emociju iespaid?.

P?c psiholo?es Florensas Litaueres dom?m, lai darba process b?tu

efekt?v?ks, sangv?ni?im ir j?iem?c?s :

- “iem?c?ties paklus?t,

- vald?t p?r savu ego,

- kaut nedaudz atbr?voties no savas iedom?bas,

- uzlabot atmi?u,

- dom?t par citiem”.

[4., 95.]

Ta?u neskatoties uz saviem tr?kumiem, “patie??m izman?gs sangv?ni?is ir

sp?j?gs t? manipul?t ar cilv?kiem, ka tie v?l l?dzas, lai at?auj bez

atl?dz?bas str?d?t sangv?ni?a lab?”.

[4., 28.]

K? v?l viens no tr?kumiem tiek min?ts ar? tas, ka sangv?ni?i

attieksm? pret citiem ir neiej?t?gi. Vi?i neciena v?j?k izteiktas

person?bas, uzskata, ka ir p?r?ki par saviem l?dzcilv?kiem.

T?tad sangv?nisk? temperamenta p?rst?vji ir run?t?ji, optimisti,

ekstraverti, kuri ir piem?roti organizatoriskam darbam un darbam ar

cilv?kiem. Lai gan vi?i ?oti viegli adapt?jas jebkur? vid?, tom?r ir

?oti neiej?t?gi pret citiem cilv?kiem. Vi?iem ir pla?s pazi?u loks,

kuru v?rdus sangv?ni?is bie?i vien aizmirst.

2. Melanholiskais temperaments

Melanholi?is tulkojum? no grie?u valodas “melanos chol?” noz?m?

meln? ?ults.

Melanholi?is ir v?jais tips. Par to liecina pat vi?a ?ermenis, jo

p?rsvar? tas ir trausls. Da?reiz ??iet, ka ?? tipa p?rst?vis ir no

citas pasaules, jo ir nosl?gts, skumj? un dr?ms, bie?i vien ir

egocentrisks un dz?vo pag?tn?, p?rdom?jot re?l?s un iedom?t?s

p?rest?bas. Melanholi?i ir nekomunikabli, nervozi un emocion?li. Vi?i

ir pesimisti ar tendenci uz kompleksiem un aiztur?m, ta?u vi?iem piem?t

tieksme uz ?enialit?ti, filozofiskumu un po?tiskumu.

Pretstat? sangv?ni?a neiej?t?bai, melanholi?is ir gatavs uzupur?ties

citu lab?. K? saka Florensa Litauere: “Vi?i tie??m sevi nodarbina ar

dom?m par citiem cilv?kiem un izj?t vi?u vajadz?bas”.

[4., 46.]

K? galvenie tr?kumi tiek min?ti – untumain?ba un nom?kt?ba,

t?ksmin??an?s par apvainojumiem, uzman?bas koncentr??ana uz negat?vo,

zemais pa?v?rt?jums un egocentrisms. Melanholi?im ir pie?emami m?reni

fiziski vingrin?jumi un mier?gas attiec?bas ar l?dzcilv?kiem. Vi?am

rakstur?gas nedro?as kust?bas, ar? iema?as izveidojas gr?ti un ir

nenotur?gas.

Darba proces? vi?am ir tendence visu sapl?not, iedzi?in?ties katr?

s?kum?, uzst?d?t sev augstas pras?bas. Savus darba pien?kumus veic

r?p?gi, neatlaid?gi, pamat?gi, visu izdara l?dz galam.

K? raksts ?rvaldis Alvils Spulle: “Melanholi?iem daba iedevusi

vismaz?k, ta?u vi?i viegli p?rsl?dzas, sp?j pat veikt vair?kus

pien?kumus vienlaic?gi, .. un vi?iem ir lieliskas apk?rt?j?s vides ne

tikai saj?ta, bet ar? nojauta”.

[9., 118.]

Parasti ?? tipa p?rst?vji izv?las monotonu, vienmu?u darbu, tom?r

vi?iem ir b?tiski, lai sp?jas tiktu augstu nov?rt?tas, k? ar? g?ta

atzin?ba. Bie?i vien melanholi?im ir daudz labu un rado?u ideju, bet

tikl?dz t?s saskaras ar ???r??iem un dz?ves ?sten?bu, t? cie? sak?vi.

Vi?? neb?s tas, kur? ska?i izteiks savu viedokli un b?s uzman?bas

centr?.

Lai gan melanholi?is ?oti r?p?gi veic savus darba pien?kumus, tom?r

negat?vais ir tas, ka vi?? pl?no p?r?k izstiepti un detaliz?ti, mekl?

sare???tus darb?bas veidus un vilcin?s uzs?kt jaunus projektus. K?

raksta Viesturs Ren?e: “.. vi?i nav apsvied?gi cilv?ki, kas var visu

?tri aptvert un darboties, ?tri iejusties jaun?s situ?cij?s”.

[8., 18.]

Melanholi?i ar? ?oti ?tri apvainojas, t?d?? aizr?d?jumus par darbu

nevajadz?tu izteikt ?oti kategorisk? bals?, it ?pa?i, ja kaut kas ir

j?padara ?tri. Vi?i nesp?j ilgsto?i iztur?t ne fizisku, ne gar?gu

slodzi.

Toties vi?i sevi??i labi sp?j:

- uztvert dzi?as domas un iev?rot deta?as,

- veidot kartot?kas un grafikus,

- atrisin?t probl?mas, kas citiem ??iet sare???tas.

T?tad melanholi?iem ir ?oti gr?ti veidot attiec?bas ar apk?rt?jiem

cilv?kiem, jo vi?i ir nosl?gti, dr?mi un ar zemu pa?v?rt?jumu. Vi?i nav

rad?ti l?dera un vad?t?ja lomai, bet gan monotonam darbam, kuru veiks

pamat?gi un r?p?gi, un vienm?r ies?kto noved?s l?dz galam. Sevi??i labi

padosies darbs ar kartot?k?m un grafikiem.

1.1.3. Hol?riskais temperaments

Hol?ri?is tulkojum? no grie?u valodas “chol?” noz?m? ?ults.

Hol?ri?i var paz?t p?c strauj?s dabas, savu nodomu kaisl?gas

aizst?v??anas un izpildes. T? k? vi?? ir nel?dzsvarots, tad ?oti ?tri

aizsvilstas, bet ??s dusmas tikpat ?tri ar? p?riet.

Hol?ri?i parasti ir ar sp?c?gu ?ermeni. Vi?i ir ener?iski,

m?r?tiec?gi, uzst?j?gi un pa?p?rliecin?ti. Hol?riskais temperamenta

tips ir tas, par kuru psihologi saka “dzimis l?deris”.

Piem?ram, Florensa Litauere raksta: “Katrai organiz?cijai, katram

finansu dar?jumam ir nepiecie?ams stipras gribas vad?t?js, kas sp?j

pie?emt l?mumus – ??s ?pa??bas hol?ri?im ir dotas”.

[4., 56.]

Ar? psiholo?ijas doktors Viesturs Ren?e uzsver hol?ri?a sp?jas “.. ?tri

mobiliz?t cilv?kus, organiz?t k?du pas?kumu vai citus k?dam darbam.

Vi?i nav tik efekt?vi darb?, kas prasa sistem?tiskumu”.

[8., 24.]

Noteico??s hol?ri?a uzved?b? var min?t ar? t?das ?pa??bas k?

dinamiskums un aktivit?te, ap??m?gums, gribassp?ks, nemit?ga dzi?a kaut

ko main?t, neatkar?ba un past?v?ba.

K? darbinieki hol?ri?i ir m?r?tiec?gi, probl?m?m mekl? praktiskus

risin?jumus, ?tri ?eras pie lietas, rosina citus uz darb?gumu, labi

organizatori. Pirms k?da darba s?k?anas vi?? jau zin k? tam ?erties

kl?t, un dom?s to sadal?jis vair?k?s da??s. Priek?roku dod darbam

grup?.

Ieteicamas profesijas ar iesp?jami norm?lu darba un atp?tas

organiz?ciju. T?m nevajadz?tu b?t s?do??m, jo tas ir ?oti kait?gi

hol?ri?a vesel?bai.

Ta?u hol?risk? tipa p?rst?vjiem ir ?oti daudz negat?vu ?pa??bu,

piem?ram, nepaciet?ba, nesavald?ba, neelast?gums. Vi?i labpr?t citus

izkomand? un necie? asaras un sentimentalit?ti, t?d?? iej?t?gums

hol?ri?im ir sve?s j?dziens. Parasti vi?i ir ar? netaktiski, ar

noslieci izmantot citus sav? lab?. Tas viss m?dz izrais?t konfliktus ar

apk?rt?jiem. Attiec?bas sevi??i saasin?s, ja j?sadarbojas ar l?dz?ga

temperamenta p?rst?vi.

Darb? hol?ri?i m?dz pie?emt p?rsteidz?gus l?mumus, negod?gi izmantot

savus darbabiedrus, pietiekami r?p?gi nep?rdom?t savas ieceres. Vi?i

bie?i vien izvirza sev nepaveicamus uzdevumus, neatz?st savas k??das un

vaino citus, ja iecer?tie nere?lie projekti netiek ?stenoti.

Par ?o hol?ri?u ?pa??bu Florensa Litauere raksta: “Hol?ri?i ir

darbaholi?i, izj?t nepiecie?am?bu visu p?rzin?t, neprot saprasties ar

apk?rt?jiem”.

[4., 109.]

Ar? ?rvaldis Alvils Spulle saka, ka “Hol?ri?iem ir sp?c?ga nervu

sist?ma, vi?i viegli p?rsl?dzas no vienas lietas uz otru, bet vi?u

r?c?bas un uzved?bas neapr??in?t?ba j?tami samazina .. sadz?vo?anas

pak?pi ar l?dzcilv?kiem”.

[9., 117.]

Neskatoties uz ?iem tr?kumiem, hol?ri?i sevi??i labi sp?j

- veikt darbus, kam nepiecie?ama sp?ja ?tri izlemt,

- aizst?t k?du neparedz?t? situ?cij?,

- str?d?t nozar?s, kur nepiecie?ama noteikt?ba un autorit?te.

T?tad hol?ri?i ir dzimu?i l?deri, kas ar savu m?r?tiec?gumu un

ener?iskumu sp?j aizraut citus. Vi?iem piem?t lieliskas organizatora

sp?jas, bet tr?kums ir tas, ka emocijas un iej?t?ba vi?am ir sve?s

j?dziens, un tipiska hol?ri?a iez?me ir skarbums un v?ja aizture.

1.1.4. Flegm?tiskais temperaments

Flegm?ti?is tulkojum? no grie?u valodas “pfl?gma” noz?m? g?otas.

Flegm?ti?i ir omul?gi un nesteidz?gi, par ko liecina ar? vi?u

mas?vais, apa??gais ?ermenis. Parasti ir mier?gi un labsird?gi cilv?ki.

M?l ierasto, bet, kad s?k darboties, virz?s uz priek?u nelok?mi.

Saglab? aukstasin?bu, spriestsp?ju ar? sare???t?s situ?cij?s.

Flegm?ti?i ir labsird?gi un labi saprotas ar citiem, kad ir p?rvar?ju?i

Страницы: 1, 2


Copyright © 2012 г.
При использовании материалов - ссылка на сайт обязательна.