Darbinieku personibas ipasibu saikne ar darba efektivitвti organizвcijв
Darbinieku personibas ipasibu saikne ar darba efektivitвti organizвcijв
Saturs
Ievads 3
1. Person?bas ?pa??bu visp?r?gs raksturojums 5
1. 1.1. Temperamenta tipu b?t?ba un noz?me darb? 6
1. Sangv?niskais temperaments 6
2. Melanholiskais temperaments 7
3. Hol?riskais temperaments 9
4. Flegm?tiskais temperaments 11
1. Rakstura akcentu?cijas tipi 12
1. Hipert?mais tips 12
2. Sensit?vais tips 13
3. Trauksmainais tips 14
4. Demonstrat?vais tips 15
5. Dist?mais tips 15
6. Rigidais tips 16
7. Uzbudin?mais tips 17
8. Ciklot?mais tips 18
1. J?dziena “organiz?cija” visp?r?gs raksturojums 19
2. Darbinieku personisko ?patn?bu izp?te x pils?tas dom? 21
1. P?t?m?s grupas apraksts 21
2. P?t?jumu metodikas raksturs 22
3. Ieg?to aptaujas anketu rezult?tu anal?ze un interpret?cija 24
Secin?jumi 29
Anot?cija latvie?u valod? 31
Anot?cija ang?u valod? 32
Izmantot? literat?ra 33
Pielikums
IEVADS
Kursa darbam tika izv?l?ta t?ma “ Darbinieka person?bas ?pa??bu
saikne ar darba efektivit?ti organiz?cij?”, jo man, k? topo?ajai biroja
vad?t?jai, lik?s ?oti b?tiski p?t?t k?das darbinieka temperamenta un
rakstura akcentu?cijas tipa ?patn?bas sekm? un k?das kav? darba
efektivit?ti organiz?cij?.
Ikviens piedzimst ar savu temperamentu un sav?m rakstura
?pa??b?m. Dz?ves apst?k?i, taut?ba, apk?rt?j? vide, saimnieciskais
st?voklis un vec?ku ietekme veido cilv?ka person?bu, ta?u b?t?ba paliek
t? pati iepriek??j?.. Psiholo?ij? ??s paz?mes tiek d?v?tas par
individu?lpsiholo?iskaj?m ?patn?b?m, kur?m ir ?oti liela noz?me gan
saskarsm? ar cilv?kiem, gan ar? darba efektivit?tes paaugstin??an?
organiz?cij?. Lai gan j?dziens “individu?lpsiholo?isk?s ?patn?bas”
ietver ar? t?das ?patn?bas k? sp?jas, intelekts, pa?v?rt?jums un
pa?cie?a, tom?r man visb?tisk?kais ??iet indiv?da temperamenta un
rakstura akcentu?cijas tips, jo dz?ves laik? ir iesp?jams to pamain?t,
ta?u b?t?ba paliks t? pati iepriek??j?.
Cilv?ka temperaments un rakstura iez?mes ietekm? ne tikai darba
izpildi, bet ar? t? rezult?tu, t?d?j?di potenci?lajiem darba dev?jiem
?im faktoram b?tu j?piegrie? sevi??i liela v?r?ba, jo flegm?tisk? un
melanholisk? temperamenta p?rst?vjiem ir gr?ti piel?goties intens?vam
darba procesam, savuk?rt hol?ri?i un sangvini?i nesp?j ilgsto?i veikt
vienmu?u un monotonu darbu.
P?t?juma priek?mets:
Person?bas ?patn?bas.
Kursa darba m?r?is:
P?t?t un analiz?t darbinieka personisko ?pa??bu saikni ar darba
efektivit?ti organiz?cij?.
Izvirz?t? hipot?ze:
Ja darba dev?js ?ems v?r? darbinieka temperamenta un rakstura
?patn?bas, tad
- paaugstin?sies darba efektivit?te,
- paaugstin?sies darbinieku atdeve darb?.
Kursa darba uzdevumi:
1. Stud?t un analiz?t literat?ru par person?bas ?pa??bu saikni ar darba
efektivit?ti un apkopot ieg?to inform?ciju.
2. Veikt attiec?g?s probl?mas izp?ti praks?.
Kursa darb? tiks izmantotas ??das p?tniecisk?s metodes;
1. teor?tisk? – literat?ra,
2. emp?risk? – aptauja.
Galveno j?dzienu skaidrojums:
Individu?lpsiholo?isk?s ?patn?bas – cilv?ku savstarp?j?s psiholo?isk?s
at??ir?bas.
Temperaments – t?s cilv?ka individu?lpsiholo?isk?s ?pa??bas, kuras
nosaka vi?a darb?bas dinamiku un ir atkar?gas no centr?l?s nervu
sist?mas ?pa??b?m.
Rakstura akcentu?cija – par?d?ba, kad da?as cilv?ka rakstura ?pa??bas
ir ?oti att?st?tas un izce?as uz citu ?pa??bu fona.
Kursa darba strukt?ra.
Kursa darbam ir 3 da?as, kur?s tiek analiz?ta literat?ra par
p?t?mo probl?mu un anket??anas laik? ieg?tie aptaujas rezult?ti., k?
ar? secin?jumi un pielikums, kur? ievietots p?t?jumu laik? izmantot?s
anketas paraugs. Anot?cija latvie?u un ang?u valod?.
1. PERSON?BAS ?PA??BU VISP?R?GS RAKSTUROJUMS
Pie person?bas individu?lpsiholo?iskaj?m ?patn?b?m pieder
- temperaments
- raksturs
- sp?jas
- intelekts
- pa?v?rt?jums
- pa?cie?a
Sp?jas ir indiv?da psiholo?isk?s ?patn?bas, kuras nosaka zin??anu un
iema?u l?meni.
Svar?gi, lai cilv?ks atrastu izmantojumu sav?m sp?j?m, respekt?vi, ?sto
nodarbo?an?s veidu, jo t?du cilv?ku, kuriem nav nek?du sp?ju, praktiski
nav.
Intelekts – cilv?ka lo?isk?s dom??anas sp?ju un zin??anu kopums. ?pa?u
vietu ie?em rado?? dom??ana. Augsts intelekta l?menis ne vienm?r ir
saist?ts ar att?st?tu rado?o dom??anu un otr?di.
Pa?v?rt?jums – k? cilv?ks v?rt? savas sp?jas un ?pa??bas attiec?b? pret
k?du noteiktu normat?vu sist?mu. ?o sist?mu veido apk?rt?jo cilv?ku
spriedumi. Gandr?z jebkur? pa?v?rt?jums ir subjekt?vs, jo citu cilv?ku
v?rt?jums no malas ir vair?k vai maz?k at??ir?gs.
Pa?cie?a – cilv?ka attieksme pret sevi kopum?. Katram cilv?kam ir
v?l??an?s savu pa?cie?u uztur?t pietiekam? l?men?. Tas vi?u mudina
r?koties t?, lai savu pa?v?rt?jumu vi?? var?tu attaisnot., un lai
pastiprin?tu p?rliec?bu par sevi.
Kursa darb? tuv?k tika izv?l?ts apl?kot t?das individu?lpsiholo?isk?s
?patn?bas k? darbinieka person?bas temperamenta un rakstura
akcentu?cijas tipus.
1. TEMPERAMENTA TIPU B?T?BA UN NOZ?ME DARB?
1.1.1. SANGV?NISKAIS TEMPERAMENTS
Sangv?ni?is tulkojum? no lat??u valodas “sanguis’’ noz?m? asinis.
?im temperamenta tipam rakstur?ga ros?ba, sp?ja viegli piem?roties
jauniem apst?k?iem, ener?ijas p?rpiln?ba. Sangv?ni?i ir apvelt?ti ar
labu humora izj?tu, komunikabli, dz?vespriec?gi, darb?gi, gatavi visur
piedal?ties, uz?emties atbild?bu, organiz?t. Vi?iem ir stipra nervu
sist?ma, augstas darba sp?jas, viegli adapt?jas darb? un soci?laj?
vid?.
Sangv?ni?i sevi??i labi sp?j:
- saprasties ar cilv?kiem,
- izteikt savas domas un saj?smu,
- atrasties uzman?bas centr?.
Ta?u ?im temperamentam ir ar? savi tr?kumi. Sangv?ni?i ir
egocentriski un bie?i aizvaino citus cilv?kus, pa?i to nemaz
negrib?dami. Vi?i ?tri iekaist dusm?s, bie?i p?rtrauc citus un atbild
vi?u viet?, nesp?j iegaum?t cilv?ku v?rdus, k? ar? ir neorganiz?ti un
b?rni???gi. Vi?i dz?vo tagadn? un tiecas p?c acumirkl?ga gandar?juma,
bet reti kad p?rdom? piedz?voto. Nepaciet?ba un bezatbild?ba, atst?jot
ies?kto pusce??, ir ?im tipam rakstur?gas iez?mes, tom?r vi?i ir un
paliek optimisti.
K? darbinieki, sangv?ni?i ir apvelt?ti ar rado?u fant?ziju un m?l
ko?as kr?sas, ikvienu darbu uzs?k ar saj?smu, iedvesmo citus
l?dzdarboties. Darb? vi?iem piem?t ?rk?rt?gi liels kust?gums. Tik pat
?tri, cik interese rodas, tik pat ?tri t? jau ir zudusi, un vi?am atkal
ir jaunas idejas un priek?likumi.
“Sangv?ni?i ir labi piem?roti da??da veida organizatoriskam darbam,
darbam ar cilv?kiem, ta?u vi?iem ir ?oti gr?ti veikt t?du darbu, kas
prasa paciet?bu, ilgsto?u piep?li”.
[4., 27.]
Lasot da??du psihologu izteikumus par ?o temperamenta tipu, tiek
secin?ts, ka sangv?ni?iem ir ?oti b?tiski atrasties uzman?bas centr?.
Vi?i nevar mier?gi s?d?t mal? un klus?t, t?d?j?di labpr?t?k run? nek?
klaus?s.
Sangv?ni?iem ir iesak?ms kust?gs darbs, kur? vajadz?tu apvienot
m?renu gar?go un fizisko piep?li. Piem?ram, profesijas, kur?s
patst?v?gi n?kas saskarties ar cilv?kiem – tirzdniec?ba, komercija.
K? galvenie no vi?a tr?kumiem darb? tiek min?ti fakti, kas saist?ti
ar savu pien?kumu aizmir?anu, uztic?to uzdevumu neizdar??anu l?dz
galam, nedisciplin?t?bu, darba laika iznieko?anu ar run??anu, l?mumu
pie?em?anu emociju iespaid?.
P?c psiholo?es Florensas Litaueres dom?m, lai darba process b?tu
efekt?v?ks, sangv?ni?im ir j?iem?c?s :
- “iem?c?ties paklus?t,
- vald?t p?r savu ego,
- kaut nedaudz atbr?voties no savas iedom?bas,
- uzlabot atmi?u,
- dom?t par citiem”.
[4., 95.]
Ta?u neskatoties uz saviem tr?kumiem, “patie??m izman?gs sangv?ni?is ir
sp?j?gs t? manipul?t ar cilv?kiem, ka tie v?l l?dzas, lai at?auj bez
atl?dz?bas str?d?t sangv?ni?a lab?”.
[4., 28.]
K? v?l viens no tr?kumiem tiek min?ts ar? tas, ka sangv?ni?i
attieksm? pret citiem ir neiej?t?gi. Vi?i neciena v?j?k izteiktas
person?bas, uzskata, ka ir p?r?ki par saviem l?dzcilv?kiem.
T?tad sangv?nisk? temperamenta p?rst?vji ir run?t?ji, optimisti,
ekstraverti, kuri ir piem?roti organizatoriskam darbam un darbam ar
cilv?kiem. Lai gan vi?i ?oti viegli adapt?jas jebkur? vid?, tom?r ir
?oti neiej?t?gi pret citiem cilv?kiem. Vi?iem ir pla?s pazi?u loks,
kuru v?rdus sangv?ni?is bie?i vien aizmirst.
2. Melanholiskais temperaments
Melanholi?is tulkojum? no grie?u valodas “melanos chol?” noz?m?
meln? ?ults.
Melanholi?is ir v?jais tips. Par to liecina pat vi?a ?ermenis, jo
p?rsvar? tas ir trausls. Da?reiz ??iet, ka ?? tipa p?rst?vis ir no
citas pasaules, jo ir nosl?gts, skumj? un dr?ms, bie?i vien ir
egocentrisks un dz?vo pag?tn?, p?rdom?jot re?l?s un iedom?t?s
p?rest?bas. Melanholi?i ir nekomunikabli, nervozi un emocion?li. Vi?i
ir pesimisti ar tendenci uz kompleksiem un aiztur?m, ta?u vi?iem piem?t
tieksme uz ?enialit?ti, filozofiskumu un po?tiskumu.
Pretstat? sangv?ni?a neiej?t?bai, melanholi?is ir gatavs uzupur?ties
citu lab?. K? saka Florensa Litauere: “Vi?i tie??m sevi nodarbina ar
dom?m par citiem cilv?kiem un izj?t vi?u vajadz?bas”.
[4., 46.]
K? galvenie tr?kumi tiek min?ti – untumain?ba un nom?kt?ba,
t?ksmin??an?s par apvainojumiem, uzman?bas koncentr??ana uz negat?vo,
zemais pa?v?rt?jums un egocentrisms. Melanholi?im ir pie?emami m?reni
fiziski vingrin?jumi un mier?gas attiec?bas ar l?dzcilv?kiem. Vi?am
rakstur?gas nedro?as kust?bas, ar? iema?as izveidojas gr?ti un ir
nenotur?gas.
Darba proces? vi?am ir tendence visu sapl?not, iedzi?in?ties katr?
s?kum?, uzst?d?t sev augstas pras?bas. Savus darba pien?kumus veic
r?p?gi, neatlaid?gi, pamat?gi, visu izdara l?dz galam.
K? raksts ?rvaldis Alvils Spulle: “Melanholi?iem daba iedevusi
vismaz?k, ta?u vi?i viegli p?rsl?dzas, sp?j pat veikt vair?kus
pien?kumus vienlaic?gi, .. un vi?iem ir lieliskas apk?rt?j?s vides ne
tikai saj?ta, bet ar? nojauta”.
[9., 118.]
Parasti ?? tipa p?rst?vji izv?las monotonu, vienmu?u darbu, tom?r
vi?iem ir b?tiski, lai sp?jas tiktu augstu nov?rt?tas, k? ar? g?ta
atzin?ba. Bie?i vien melanholi?im ir daudz labu un rado?u ideju, bet
tikl?dz t?s saskaras ar ???r??iem un dz?ves ?sten?bu, t? cie? sak?vi.
Vi?? neb?s tas, kur? ska?i izteiks savu viedokli un b?s uzman?bas
centr?.
Lai gan melanholi?is ?oti r?p?gi veic savus darba pien?kumus, tom?r
negat?vais ir tas, ka vi?? pl?no p?r?k izstiepti un detaliz?ti, mekl?
sare???tus darb?bas veidus un vilcin?s uzs?kt jaunus projektus. K?
raksta Viesturs Ren?e: “.. vi?i nav apsvied?gi cilv?ki, kas var visu
?tri aptvert un darboties, ?tri iejusties jaun?s situ?cij?s”.
[8., 18.]
Melanholi?i ar? ?oti ?tri apvainojas, t?d?? aizr?d?jumus par darbu
nevajadz?tu izteikt ?oti kategorisk? bals?, it ?pa?i, ja kaut kas ir
j?padara ?tri. Vi?i nesp?j ilgsto?i iztur?t ne fizisku, ne gar?gu
slodzi.
Toties vi?i sevi??i labi sp?j:
- uztvert dzi?as domas un iev?rot deta?as,
- veidot kartot?kas un grafikus,
- atrisin?t probl?mas, kas citiem ??iet sare???tas.
T?tad melanholi?iem ir ?oti gr?ti veidot attiec?bas ar apk?rt?jiem
cilv?kiem, jo vi?i ir nosl?gti, dr?mi un ar zemu pa?v?rt?jumu. Vi?i nav
rad?ti l?dera un vad?t?ja lomai, bet gan monotonam darbam, kuru veiks
pamat?gi un r?p?gi, un vienm?r ies?kto noved?s l?dz galam. Sevi??i labi
padosies darbs ar kartot?k?m un grafikiem.
1.1.3. Hol?riskais temperaments
Hol?ri?is tulkojum? no grie?u valodas “chol?” noz?m? ?ults.
Hol?ri?i var paz?t p?c strauj?s dabas, savu nodomu kaisl?gas
aizst?v??anas un izpildes. T? k? vi?? ir nel?dzsvarots, tad ?oti ?tri
aizsvilstas, bet ??s dusmas tikpat ?tri ar? p?riet.
Hol?ri?i parasti ir ar sp?c?gu ?ermeni. Vi?i ir ener?iski,
m?r?tiec?gi, uzst?j?gi un pa?p?rliecin?ti. Hol?riskais temperamenta
tips ir tas, par kuru psihologi saka “dzimis l?deris”.
Piem?ram, Florensa Litauere raksta: “Katrai organiz?cijai, katram
finansu dar?jumam ir nepiecie?ams stipras gribas vad?t?js, kas sp?j
pie?emt l?mumus – ??s ?pa??bas hol?ri?im ir dotas”.
[4., 56.]
Ar? psiholo?ijas doktors Viesturs Ren?e uzsver hol?ri?a sp?jas “.. ?tri
mobiliz?t cilv?kus, organiz?t k?du pas?kumu vai citus k?dam darbam.
Vi?i nav tik efekt?vi darb?, kas prasa sistem?tiskumu”.
[8., 24.]
Noteico??s hol?ri?a uzved?b? var min?t ar? t?das ?pa??bas k?
dinamiskums un aktivit?te, ap??m?gums, gribassp?ks, nemit?ga dzi?a kaut
ko main?t, neatkar?ba un past?v?ba.
K? darbinieki hol?ri?i ir m?r?tiec?gi, probl?m?m mekl? praktiskus
risin?jumus, ?tri ?eras pie lietas, rosina citus uz darb?gumu, labi
organizatori. Pirms k?da darba s?k?anas vi?? jau zin k? tam ?erties
kl?t, un dom?s to sadal?jis vair?k?s da??s. Priek?roku dod darbam
grup?.
Ieteicamas profesijas ar iesp?jami norm?lu darba un atp?tas
organiz?ciju. T?m nevajadz?tu b?t s?do??m, jo tas ir ?oti kait?gi
hol?ri?a vesel?bai.
Ta?u hol?risk? tipa p?rst?vjiem ir ?oti daudz negat?vu ?pa??bu,
piem?ram, nepaciet?ba, nesavald?ba, neelast?gums. Vi?i labpr?t citus
izkomand? un necie? asaras un sentimentalit?ti, t?d?? iej?t?gums
hol?ri?im ir sve?s j?dziens. Parasti vi?i ir ar? netaktiski, ar
noslieci izmantot citus sav? lab?. Tas viss m?dz izrais?t konfliktus ar
apk?rt?jiem. Attiec?bas sevi??i saasin?s, ja j?sadarbojas ar l?dz?ga
temperamenta p?rst?vi.
Darb? hol?ri?i m?dz pie?emt p?rsteidz?gus l?mumus, negod?gi izmantot
savus darbabiedrus, pietiekami r?p?gi nep?rdom?t savas ieceres. Vi?i
bie?i vien izvirza sev nepaveicamus uzdevumus, neatz?st savas k??das un
vaino citus, ja iecer?tie nere?lie projekti netiek ?stenoti.
Par ?o hol?ri?u ?pa??bu Florensa Litauere raksta: “Hol?ri?i ir
darbaholi?i, izj?t nepiecie?am?bu visu p?rzin?t, neprot saprasties ar
apk?rt?jiem”.
[4., 109.]
Ar? ?rvaldis Alvils Spulle saka, ka “Hol?ri?iem ir sp?c?ga nervu
sist?ma, vi?i viegli p?rsl?dzas no vienas lietas uz otru, bet vi?u
r?c?bas un uzved?bas neapr??in?t?ba j?tami samazina .. sadz?vo?anas
pak?pi ar l?dzcilv?kiem”.
[9., 117.]
Neskatoties uz ?iem tr?kumiem, hol?ri?i sevi??i labi sp?j
- veikt darbus, kam nepiecie?ama sp?ja ?tri izlemt,
- aizst?t k?du neparedz?t? situ?cij?,
- str?d?t nozar?s, kur nepiecie?ama noteikt?ba un autorit?te.
T?tad hol?ri?i ir dzimu?i l?deri, kas ar savu m?r?tiec?gumu un
ener?iskumu sp?j aizraut citus. Vi?iem piem?t lieliskas organizatora
sp?jas, bet tr?kums ir tas, ka emocijas un iej?t?ba vi?am ir sve?s
j?dziens, un tipiska hol?ri?a iez?me ir skarbums un v?ja aizture.
1.1.4. Flegm?tiskais temperaments
Flegm?ti?is tulkojum? no grie?u valodas “pfl?gma” noz?m? g?otas.
Flegm?ti?i ir omul?gi un nesteidz?gi, par ko liecina ar? vi?u
mas?vais, apa??gais ?ermenis. Parasti ir mier?gi un labsird?gi cilv?ki.
M?l ierasto, bet, kad s?k darboties, virz?s uz priek?u nelok?mi.
Saglab? aukstasin?bu, spriestsp?ju ar? sare???t?s situ?cij?s.
Flegm?ti?i ir labsird?gi un labi saprotas ar citiem, kad ir p?rvar?ju?i
Страницы: 1, 2
|